Dabas fotogrāfija ir viens no tiem radošajiem procesiem, kas atklāj, cik dažādos veidos mēs spējam skatīties uz pasauli. Vienam tā ir piedzīvojumu pilna pastaiga ar kameru mugursomā, citam – pārgājiens, laivu brauciens vai miglas pieliets rīts, kurā atklājas tikai dabai zināmi noslēpumi.

Bet citi fotogrāfi dodas vēl tālāk un meklē neparastas sugas, pavada dienām ilgi slēptuvēs vai pat ceļo uz citām valstīm, lai sastaptu dzīvniekus to dabiskajā vidē. Tieši šajā daudzveidībā iemirdzas dabas fotogrāfa Mārtiņa Plūmes skatījums. Viņa darbi un pieredze atgādina, ka daba nav tikai fons mūsu ikdienai. Tā ir iespēja redzēt sevi citā gaismā, atklāt jaunas vietas un ļauties atvērtiem, radošiem, brīviem mirkļiem, kas iedvesmo gan ceļot, gan radīt, gan dalīties ar citiem.

Dabas fotogrāfija un tās dažādās pieejas

Dabiskajai fotografēšanai var būt ļoti atšķirīga pieeja. Ja cilvēks ir ieinteresēts dabā, tad viņa bildes būs par pārgājieniem, laivu braucieniem un citu aktīvo cilvēka darbību atspoguļošanu dabā. Tie, kas vēlas uzņemt dzīvniekus un putnus, pievēršot īpašu uzmanību personālam, pavada daudzas dienas dabā, dodoties uz valstīm, kur dzīvnieks ir vieglāk atrodams savvaļā. Un ir fotogrāfi, kas interesējas par jaunu sugu atrašanu, tāpēc viņi uztver fotogrāfiju kā iespēju “savākt” kādu sugu, vērojot pēc iespējas vairāk dažādu organismu.

Interese par cilvēka un dabas attiecībām

Mārtiņš Plūme fotografē pārgājienus un aktīvo atpūtu. Viņa fotogrāfijas iedvesmo daudzus savvaļas cienītājus un atklāj Latvijas dabu visdažādākajās noskaņās no mazām, izteiksmīgām upītēm līdz plašām debesu ainavām.

Fotogrāfs devās ceļā tieši pirms brauciena uz Igaunijas Soma nacionālo parku, kur pavasarī iespējams peldēt applūdušos mežos un pagalmos. Ar savu dabisko mistiku šī vieta katru gadu piesaista dabas mīļotājus no visas pasaules. Mārtiņš vēlas atklāt jaunas vietas, un viņa pieredze Soma parkā bija viens no šiem vēl neizpētītajiem galamērķiem.

Soma pilsētā, netālu no Pērnavas, viņš ceļoja kopā ar aktīvās atpūtas kompānijas “Lūsupunkts” komandu un nakšņoja zem skaidrām debesīm šūpuļtīklos starp kokiem.

“Es sāku fotografēšanas procesu ar pārgājieniem un laivu braucieniem, un tikpat svarīgi bija gan cilvēks, gan daba. Latvijas skaistākā daba ir dažādās niansēs gan sīkās detaļās, gan lielās ainavās. Mani aizrauj jauni atklājumi,” stāsta Mārtiņš Plūme.

Viņš min skaistas vietas, kuras atklājis, piemēram, Siguldas dabas rezervātu, Melnsila upi pie Kolkas, Abavas ieleju miglainos rītos.

“Mūsu zemē ir daudz maza, bet unikāla, ko var novērot dabā. Priecājos, ka cilvēki novērtē aktīvo atpūtu, un dažiem tā kļūst par jaunu dzīvesveidu,” viņš piebilst.

Kad daba satiek radošumu

Dabas fotogrāfija nav tikai rūpīgi izkopta tehnika un pieredze, vai skaistu skatu meklēšana. Tā māca arī pacietību, ziņkārību, spontanitāti un spēju ieraudzīt skaistumu tur, kur citi paiet garām. Šis process lieliski sasaucas ar citām radošām izklaidēm.

Tāpat kā izvēloties piemērotas un jautras spēles ballītēm, arī dabas vērošana iedrošina ļauties procesam, atvērties negaidītajam un pamanīt lietas, kas satuvina cilvēkus. Gan ballītē, gan mežā galvenais ir atslābināties, būt klātesošam un izbaudīt jauno – jaunu skatu, jaunu pieredzi, jaunu sarunu vai jaunu hobiju.

Radošs skatījums uz pasauli sākas ar vienkāršu soli izmēģini to, kas šķiet interesanti, un ļauj sev pārsteigties. Dabas fotogrāfija un spēles draugu lokā ir atšķirīgi procesi, bet abu būtība ir vienāda, jo tie savieno cilvēkus caur pieredzi un stāstiem, ko radām paši.

Slēptuvju fotogrāfija un Andra Eglīša pieredze

Biologs un fotogrāfs Andris Eglītis dabas fotografēšanā iesaistījies kopš 1985. gada. Tāpat kā daudzi biologi, arī viņš sākumā dokumentēja sugas, bet drīz vien kamera kļuva par galveno rīku, kas viņu aizveda fotogrāfijas pasaulē.

Andris stāsta, ka vislabākie kadri nereti rodas no slēptuvēm. Vienā no reizēm viņš slēpnī nemanot nokļuva brīnišķīgā situācijā un viņa priekšā parādījās vesela lūšu ģimene.

Lai gan Latvijā lūšu un lāču fotografēšana ir sarežģīta, Igaunijā pieejamas profesionālas slēptuves, kurās par maksu iespējams vērot lāčus tuvplānā. Pat tad negarantē, ka dzīvnieks parādīsies pirmajā naktī, reizēm jāgaida vairākas dienas.

Andris ir izveidojis arī savas slēptuves- nelielus bunkurus, kas jāatstāj dabā, lai dzīvnieki pie tiem pierod. Viņam svarīgi novērot un sagūstīt gan retas, gan pavisam ikdienišķas sugas.

Viņš atzīmē arī dabas fotogrāfijas tūrisma popularitāti  gan Eiropā, gan Baltijā.